Tā senie galli, kas cīnījās pavisam izģērbušies, ar savu kailumu parādot un pierādot savu drosmi, sapratu, ka Orenam līdzīga nostāja. Ar savu plikumu viņš man parāda savu simtprocentīgo atklātību un uzticamību. Bet arī viņš man parāda, ka īstā drošsirdība parādās nevis slēpjoties, bet, pilnīgi pretēji, plūstošā atklātībā un dzīvā klātbūšanā. Mirstošā galla elpas aizraujošais spēks un skaistums.
Man kļuva skaidrs, ka mans uzdevums ir no Orena Kailuma mācīties. Ar Orenu VISU mijiedarboties. Seksuālo pieņemt un uzņemt, nevis to it kā neievērot.
Un tad Orens piecēlās un nostājās manam krēslam tieši priekšā. Apskati viņa peni un pautus, es sev pieteicu, iegaumē kādi tie izskatās. Viņa daikts ir liels, ļengans, neapgraizīts. Āda tumša, līdzīgi manējai iekārtai, nevis rozā, kā būtu sagaidījis. Viņam penis riesās asins pilns, liels un sulīgs. Manējais ar. (Šobrīd arī…) Viņš to man mutē maigi iebāza. Noteikti, bez jebkādas vardarbības.
Sapratu, ka Orens man kautko sevišķu un nozīmīgu dod, ka būtiskais man ir pilnīgi atslābt un atdoties. Jutu no viņa peņa manī iestrāvojam gaiši dzeltenu gaismu. Viņš man ar Dzīvo un Labo piepilda. Redzēju, ka viņam acis koncentrējoties aizvēretas ciet, viņš grib manas sāpes ar šo debeškīgo Gaismu atvietot. Reizē jutu un redzēju, ka sākot ar muti, šī maģiskā gaisma pa visu ķermeni izplūst. Visa mana miesa šīs gaismas piesūcās pilnas.
Ieskatījies viņa kvēlojošajās acīs, sapratu, ka viņš gaidījis brīdi, kad savu ķermeni viņam atveru. „Esmu tavā dzīvē ieradies kā tavs Biedrotais! Nesu tev dziedināšanu un visīstāko mīlestību,“ Orens bez vārdiem man teica. „Gaidīju un gaidīju, kad Tu man atvērsies! Beidzot tas brīdis pienācis! Cik tas mani laimīgu padara!“
Jutu, ka arvien vairāk, arvien plašāk un dziļāk atslābstu. Jutos drošs. Sāku raudāt.
Tad klients ieradās, man intīmais sakars ar Orenu izbeidzās