Seviļā. Apmākusies, brīnišķīgi apmākusies un vēsa konferences pēdējā diena. Dienas lielo runu teica Dž. Verčs. Tēmats: Nacionālie stāsti / national narratives. Ja šie stāstījumi mēdz būt aizzīmogoti, nemainīgi, citu uzskatu un versiju nepieņemoši, tad, liekas, ka atrisinājums šai problēmai būtu „dziļā ieklausīšanās“ un Mandelas vīzija par to, iekš kā sastāv nācija.
SEMINĀRS: Irje Enjestrēms [Krietni krities svarā, tērpies melnā ar zelta kakla saiti]
- Berlin is the Grafitti capital of the world
- Wildfire activities: runaway object
- Social homelands: communities of conviction
- It‘s about Interaction / Action – Reaction
- Urban information
- Strange dance of persecution and resistance
- Viewing grafitti from „job description“ lense leaves it a non-meaningful activity (it‘s a night job, no pay, high stress etc.). The humor of this view also explains why the lense finds the activity problematic. BUT, it is useful to look thru this lense to socially / externally situate the activity.
- Sense-constructing systems: Media Theory
Vai akadēmiķim / pētniekam jābūt mēdiju prasmīgam? Vai tas okei, ka lektors R. veselu stundu, bez vizuālijas, stāv un burtiski savu pētījumu nolasa? Arī tad, ja pētījums interesants un vērtīgs? Cik svarīgs ir info pasniegums?
Leontiev: Making sense
Kāpēc Enjestrēms ļauj R. stundu un veļ ilgāk LASĪT???
Attiecībā uz manu fizisko rokainību, vai atbilde man ir sevi kā divrocīgu būtni saprast, nevis vienīgi kā „frustrētu kreili“? Būtisko / esenciālo ar vēsturiskiem sabiedriskiem notikumiem vienā Identitātes stāstījumā apvienot?
Enjestrēms
- Improvisation
- Swarming
- Mycorrhizae: sēnu tips – bioloģiska metafora ugunsgrēka idejai
- Ongoing systemic self-reflection / internal cricisms
- Acting at the limits of what is appropriate, safe and / or legal
- Symbiotic relationships with mainstream activities
- Wildfire actions generate sense and sensitivity
R. bija neticami neiejūtīgs videi, kurā atradās. Teoriju, par kuru viņš runāja, viņa rīcības šai seminārā ne mazākā mērā neietekmēja. Academe and Beaurocracy are clearly not wildfire systems!
Dulces que comimos en La Campana: pionono de crema y pastel de moka.
Atpakaļ viesnīcā „Marián“. Izrādās, ka „Marián“ ir sievietes vārds, Mari Angel saīsinājums, nevis, kā biju iedomājies, no vārda Maria darināts apzīmetājs. Marián ir viesnīcas īpašnieces dotais vārds.
Seviļas nosaukums nāk no arābu „Išbilija,“ kas nozīmē „veca pilsēta“. Seviļas vecpilsēta it krietni vien liela. Spānijas imperijas laikmetā, tā ar saviem 100,000 idezivotājiem bija valsts vislielākā pilsēta.
Pilsētas ģeogrāfiskais centrs tagad atrodas Avenida de La Buhaira apkārtnē, kur arābu laikos uzbūvēta ārpus pilsētas karaliskā vasaras pils. Jaunā, pēc kara Seviļa sastāv no desmitstāvīgiem dzīvokļu masīviem. Pašā pilsētā apm. tik pat daudz iedzīvotāju kā Rīgā. Seviļa tagad skaitās Spānijas 3. Vislielākā pilsēta.
Patlaban šeit būvē vienu pazemes līniju. Bet Malagā būvē divas līnijas!
Vakar bija pēdējās ISKARA rīkotās pusdienas, kur varēju kārtīgi visādas paikas pieštopēties pilns. Tāpēc šodien pusdienojām kafejnīcā „La Campana“, kur pašu pirmo dienu nokļuvām. Ārkārtīgi daudz tūristu. Tortilla de patatas nebija, bet tās vietā saņēmām revuelto de patatas, olas kulteni ar kartupeļiem. Ļoti gardi. Saldajam pasūtīju mokas kūku un pionono de crema, dzeltenkūkas rulli are kastardiska krējuma pildījumu.
Ziņās un avīzēs uztveru šādas tādas negatīvas reakcijas pret geju laulāšanos. Pāris tiesneši atteikušies vīriešu pārīšus salaulāt. Daži parlamentārieši cer šo likumu atcelt. Bet nerādās, ka šādām nostājām liela piedrišana.
Seviļas vecpilsētā nekad neesmu dzirdējis, ka mašīnas vadītājs taurē, lai gan daudzviet šaurajās ieliņās uz kājniekiem jāgaida. Jaunajā pilsētas daļā, toties, lai gan ielas daudz, daudz platākas, jo bieži esmu dzirdējis nepacietīgu taurēšanu.
Thoughts about the conference. At this, my third such conference, it felt like I finally understood how such gatherings work, what their implicit purposes are. I realized that in the previous two, I’d very much conceived of myself as a way-way-outsider. I was acutely aware of not fititng in, of not being an academician/insider, and was ever hopeful of acceptance. I hoped to be seen and validated by someone – an Insider. I felt like an Illegal Alien.
This time I perceived myself rather differently. An outsider, yes, but not Illegal. A tourist, with a valid visa and passport.
In a similar fashion, this time I feel Valid and Real as a literal Tourist in Spain. I don’t feel any of those ancient and debilitating internal pressures that I must Pass for a Local. This time around, my anxieties about speaking Spanish are virtually non-existent.. I’ve been really working wiith the notion that my knowledge of el idioma is not a hindrance, but, instead, a useful gift. The goal is not to pass for a local and invisiblize, but, rather, to Communicate and Interact. How my construction of being a User of Languages used to strangulate me!
Such a deeply held belief I operated from, that anything that marked me as different in any given situation was automatically Bad, a reflection of my flawedness. And, of course, I was always an outsider, in any and all situations.
My Meta-Identity for so long was: The Fake and the Flawed One. I could never get any of my sub-identities „right“ for very long. In all situations I was ever vigilant to getting Caught and getting Clobbered. This time my Spanish skills feel like a Boon rather than a Bane. With a relaxed stance when using the language, my skill is increaseing, the number of situations where I will employ it grows.
